Kas ir retrohalēšana cigāram, un kāpēc pieredzējuši smēķētāji to dara?
Retrohalēšana nozīmē ievilktos cigāra dūmus izelpot nevis caur muti, bet caur degunu. Lielākā daļa no tā, ko cilvēki uztver kā garšu, patiesībā ir smarža, un deguna dobumā atrodas receptori, kādu mēlei nav — tāpēc retrohalēšana atklāj aromātiskas nianses, piparus, koku, žāvētus augļus, ko mēle vienkārši nespēj uztvert. Sāc ar nelielu daudzumu un pakāpeniski palielini.
Kas tavā degunā īstenībā notiek, kad to dari?
Mēle patiesībā spēj uztvert tikai piecas lietas: saldu, skābu, sāļu, rūgtu un umami. Viss pārējais, ko sauktu par "garšu" — pipari, ciedrs, āda, žāvēti augļi, kakao — ir smarža, ko nosaka ožas receptori augstu deguna dobumā, nevis garšas kārpiņas. Parasti šie receptori aktivizējas tikai tad, kad kaut ko saož, pirms tas nonāk mutē — tā sauktā ortonazālā oža. Retrohalēšana novada aromātu pie tiem pašiem receptoriem no otras puses: dūmi paliek mutē, mazliet sasilst un uzņem gaistošos savienojumus, tad tu tos maigi izspied uz augšu un ārā caur degunu. Šis apkārtceļš ir retronazālā oža, un tieši tas lielā mērā izskaidro, kāpēc ēdiens un dzēriens šķiet bezgaršīgi, kad ir aizlikts deguns. Receptori ir tie paši — mainās tikai pieejas virziens.
Cigāra dūmos ir daudz aromātisko savienojumu, kas uz mēles gandrīz nemaz nereģistrējas. Ja izlaid retrohalēšanu, tu izbaudi varbūt pusi no tā, kas tur patiesībā ir.
Kāpēc pieredzējuši smēķētāji to dara — ko tas atklāj, ko vienkārša pīpēšana nedod?
Pīpēšana un izelpa caur muti pastāsta par ķermeni — dūmu smagumu un bagātību — un dod aptuvenu priekšstatu par stiprumu. Tas ir reāls signāls, taču neprecīzs. Divi cigāri var uz mēles justies līdzīgi pilnasaini, tomēr būt pilnīgi atšķirīgi smēķi, un atšķirība parasti izpaužas aromātā, nevis smagumā. Tieši retrohalēšana atšķir "vidēji smags ar melnajiem pipariem un ciedru" no "vidēji smags ar kakao un žāvētu vīģi" — cigāriem, kas, izelpojot tikai caur muti, šķistu gandrīz identiski. Skaties stiprums pret ķermeni pret garšu, lai saprastu, kāpēc tās ir trīs atsevišķas ass, nevis viena slīdošā skala.
Tas ir arī galvenais rīks, lai spriestu, vai cigāram patiesi ir sarežģītība vai tas vienkārši ir stiprs. Cigārs ar reālu dziļumu otrajā trešdaļā parāda kaut ko jaunu retrohalē, kā nebija pirmajā. Vienveidīgs cigārs rāda vienu un to pašu piezīmi atkal un atkal, lai cik stipri to izspiestu. Bez retrohalēšanas abi cigāri var šķist kā "labs, pilnasains smēķis". Ar to atšķirība kļūst acīmredzama.
Kā to faktiski izdarīt, neklepot un nesadedzināt degunu?
Cigāra dūmiem nekad nevajadzētu sasniegt plaušas, arī retrohalējot ne. Tehnika notiek pilnībā mutes un deguna dobuma ietvaros.
- Ievelc dūmus mutē kā parasti un uz brīdi tos paturi, nevis norij vai uzreiz izelpo.
- Aizver lūpas gandrīz līdz galam, atslābini rīkli un maigi izspied nelielu daļu no dūmiem uz augšu un ārā caur degunu — tāpat kā izelposi lēnu elpu, nevis to izgrūž ar spēku.
- Ļauj pārējiem dūmiem izplūst caur muti kā parasti.
Visbiežākā kļūda ir izmantot pārāk daudz dūmu vai tos izgrūst pārāk strauji — abos gadījumos rezultāts ir klepus un dedzinoša sajūta, kam nav nekāda sakara ar cigāra faktisko garšu. Sāc ar patiesi nelielu daudzumu, mazāku, nekā šķiet nepieciešams, un palielini tikai tad, kad zini, kāda tev šķiet komfortabla retrohalēšana. Dažiem cilvēkiem nekad nav vajadzīgs daudz vairāk par to.
Retrohalēšana vai izelpa caur muti: ko katra no tām faktiski pastāsta?
| Izelpa caur muti | Retrohalēšana caur degunu | |
|---|---|---|
| Ko tā nosaka | Pamata garšu (saldu, sāļu, rūgtu), kā arī vispārējo ķermeni un sajūtu mutē | Aromātisko sarežģītību: piparus, koku, zemi, žāvētus augļus, ziedu un garšvielu nianses |
| Kam tā noder | Ātrai stipruma novērtēšanai un tam, cik pilnasains šķiet dūms | Reālas garšas sarežģītības novērtēšanai un salīdzinot cigārus, kas ķermeņa ziņā šķiet līdzīgi |
| Kur tā var maldināt | Divi ļoti atšķirīgi cigāri var justies gandrīz vienādi tikai uz mēles | Pārcenšanās rada dedzinošu sajūtu, kas nemaz nav garšas nianse |
Neviena no metodēm neaizstāj otru. Pilnvērtīgam cigāra novērtējumam vajadzīgas abas.
Kurā smēķēšanas brīdī un cik bieži vajadzētu retrohalēt?
Ne pēc katras pīpes — tas ir pārmērīgi un mēdz nogurdināt receptorus, nevis atklāt vairāk. Noderīgāks paradums ir retrohalēt reizi pa vairākām pīpēm un apzināti to darīt katras trešdaļas sākumā, nevis tikai cigāra beigās. Cigāri nozīmīgi mainās, degot lejup, un retrohalēšana, kas veikta tikai vienreiz, tuvu sākumam, gandrīz visu šo pārmaiņu palaidīs garām. Kāpēc cigāri mainās trīs trešdaļu garumā sīkāk apraksta, kas tieši šo pārmaiņu izraisa.
Ožas receptori arī pierod pie atkārtotas iedarbības — tāpat kā stipra smarža telpā pēc dažām minūtēm vairs nav jūtama. Nepārtraukta retrohalēšana, nevis ar intervāliem, tieši šī iemesla dēļ strādā pret tevi: pēdējā trešdaļā tu saodīsi mazāk, nevis vairāk.
Vai retrohalēšana liek cigāram šķist stiprākam vai asākam, nekā tas ir?
Ne pēc būtības, bet var tā šķist, ja to dara nepareizi. Daži aromātiskie savienojumi, acīmredzamākais ir melnie pipari, caur degunu reģistrējas intensīvāk nekā caur muti, tāpēc cigārs, kas izelpojot šķita tikai vieglītiņām pipariem bagāts, retrohalējot var izrādīties asi pikants. Tas ir reāls signāls par pašu cigāru, nevis tehnikas kļūda. Tehnikas kļūda gan ir jēla, dedzinoša sajūta no pārāk daudz dūmu, kas pārāk strauji izspiesti caur deguna eju. Ja retrohalēšana pastāvīgi šķiet nepatīkama, nevis informatīva, risinājums gandrīz vienmēr ir mazāk dūmu, izspiestu maigāk, nevis stiprāks cigārs vai cita tehnika.
Kā tas saistās ar patiesu garšas izjūtas attīstīšanu?
Tieši retrohalējot lielākoties atklājas raksturīgākās nianses. Paradigm degustācijas žurnāls sadala piezīmes sešās kategorijās — Kafija, Riekstains, Salds, Koks un Zaļumi, Dabisks un Zāles un Garšvielas — un tieši Zāles un Garšvielas, kā arī Koka un Zaļumu piezīmes parasti daudz vieglāk nosaukt pēc retrohalēšanas nekā pēc vienkāršas izelpas, jo tās nes tie paši gaistošie aromātiskie savienojumi, par kuriem runāts iepriekš. Cigārs, kas caur muti vien šķiet vienmuļš, bieži izrādās daudz dzīvāks, tiklīdz pārbaudi ar degunu. Kā tiek klasificētas cigāru garšas paskaidro, ko tāds termins kā "barnyard" īsti apzīmē.
Šis paradums kļūst spēcīgāks kopā ar pierakstīšanu. Kā paplašināt savu cigāru garšas izjūtu izskaidro, kāpēc fiksēts, konsekventi lietots vārdu krājums patiesībā ir tas, kas ar laiku attīsta garšas izjūtu, un retrohalēšana vienkārši ir solis, kas dod vairāk, ko pierakstīt. Ja to izlaidīsi, tu pieraksti tikai pusi no cigāra.
Īsumā
- Retrohalēšana izelpo dūmus caur degunu, nevis muti, sasniedzot ožas receptorus, kādu mēlei nav.
- Lielākā daļa no tā, ko uztveram kā "garšu", patiesībā ir smarža, ko nosaka retronazāli, kad dūmi jau ir mutē.
- Izmanto nelielu dūmu daudzumu un maigu spiedienu, nevis stingru izelpu, lai izvairītos no klepus vai dedzinošas sajūtas.
- Dari to ik pa dažām pīpēm un katras trešdaļas sākumā, nevis pēc katras pīpes, jo receptori pie pārmērīgas lietošanas pierod.
- Dažas aromātiskās nianses, īpaši pipari, caur degunu jūtamas intensīvāk nekā caur muti, un tas ir reāls signāls, nevis kļūda.