Kādas cigāru etiķetes kļūdas pieļauj arī pieredzējuši smēķētāji?
Pastāvīgākās kļūdas vienmēr saistītas ar uguni un pelniem. Cigāra aizdegšana no kāda cita kvēlojošā gala, nevis no liesmas, pelnu nokratīšana ar rāvienu, nevis to noripinot, cigāra izdzēšana ar spiešanu, tā vietā lai ļautu tam nodzist pašam, un tāda cigāra pievilkšana, kas jau stundu ir auksts. Neviens no šiem ieradumiem ar pieredzi nepāriet pats no sevis — tie ir ieradumi.
Kāpēc aizdegšanās no kāda cita cigāra tiek uzskatīta par slikto toni?
Tas mazāk saistīts ar pieklājību un vairāk ar fizikas likumiem. Kvēlojošs gals deg krietni karstāk un daudz nevienmērīgāk nekā atklāta liesma, un turot pēdu pret to, viena neliela tabakas vieta stipri apsvilst, kamēr pārējais gredzens paliek auksts. Tas ir tuvu tieši tādam sākuma stāvoklim, kas pēc pāris minūtēm izraisa "kanoe efektu" — kad viena puse deg krietni ātrāk par otru. Aizgūta kvēle turklāt nes līdzi visa iepriekš izdegušā aromātu, un tā pēda, ko aizdedzini no tās, pārmanto šo pēdu — pirmie pievilkumi tad garšo pēc kāda cita cigāra, nevis pēc tavējā.
Tas nav higiēnas jautājums. Kvēlojošs gals ir vienkārši sliktāks instruments tieši tajā procesa daļā, kur precizitāte ir vissvarīgākā. Vienmērīgas aizdegšanas mehānika detalizētāk aprakstīta materiālā kā nogriezt un aizdedzināt cigāru — liesma ļauj apzināti apsvilināt visu apkārtmēru, bet kvēle to nedara. Aizņemties šķiltavas ir pilnīgi normāli. Aizņemties kvēli — nav tas pats.
Kāpēc pelni jānoripina, nevis jānokrata?
Nokratīšana ar rāvienu ir pēkšņs, sāniski vērsts trieciens pelnu kolonnai, kas bieži jau balstās uz vājinātas, pusizdegušas struktūras zem sevis. Tā var nevienmērīgi ieplīst, aizsviest fragmentu vietā, kur tas nav vēlams, un satricināt pati kvēli, tā vietā lai tā turpinātu degt kā iepriekš. Ja cigāru vieglītiņām paripina pret pelnutrauka malu, pelni atdalās tur, kur struktūra jau ir vājākā, kontrolēti, netraucējot degošo tabaku tieši aiz tiem.
Ir arī iemesls neuzsist pelnus nost, tiklīdz tie parādās. Apmēram divu–trīs centimetru pelnu slānis uz cigāra pēdas pieredzējušu smēķētāju vidū ir izplatīts atskaites punkts, jo tas izolē zemāk esošo kvēli un padara degšanu nedaudz vienmērīgāku un vēsāku. Pārāk agri nonemti pelni atstāj kvēli mazāk aizsargātu — tai tad ir tikai atsegta tabaka, pret ko degt.
Kāpēc labāk ļaut cigāram nodzist pašam, nevis to izdzēst?
Izdzēšana — piespiešot un pagriežot to saplacinātu, tāpat kā parasto cigareti — ir ieradums, ko lielākā daļa pārņem, nedomājot, kāpēc cigaretes vispār tā izdzēš. Cieši satīts cigārs neizdziest tik tīri, kā izdzēsta plāna, papīrā tītas cigaretes gadījumā; tas mēdz kādu laiku gruzdēt pelnutraukā, un gruzdēšanas laikā izdalītā smaka ir krietni asāka un rūgtāka par to, ko cigārs izdalīja, kamēr tas patiešām tika smēķēts pareizi. Tā vietā nolieciet to pelnutraukā un ļaujiet tam pietrūkt gaisa un nodzist pašam — lēnāk, taču bez smakas.
Otra šī jautājuma puse ir vienkāršāka: cigāru nav jāizsmēķē līdz galam. Neviens neskaita, cik tas izsmēķēts. Ja kāds maisījums tev neder vai brīdis, kuram cigārs bija domāts, jau pagājis, tā nolikšana pēc pirmās trešdaļas ir pilnīgi normāls rezultāts, nevis neizdošanās to pabeigt. Ko cigāra vēlākie posmi patiesībā paredzēti atklāt, ja tomēr turpini, aprakstīts materiālā kāpēc cigāri maina garšu trīs trešdaļu gaitā.
Vai ir brīdis, kad atkārtota aizdegšana vairs nav vērta?
Cigārs, kas nodzisis vien uz pāris minūtēm, ir ikdienišķa atkārtota aizdegšana. Nokrati vaļīgos pelnus, uzsildi pēdu tāpat kā pirmajā reizē, un turpini — pirmie pievilkumi var garšot nedaudz citādi, un tas ir normāli. Cigārs, kas bijis nedzīvs stundu vai ilgāk, ir cita situācija. Tabakai bijis laiks pilnībā atdzist un uzsūkt jebkuru gaisa mitrumu un noturīgu dūmu smaku, kas telpā bijusi, un tas, kas atgriežas pēc pievilkšanas, parasti ir plakanāks un ievērojami rūgtāks nekā tas, ko smēķēji iepriekš. Tādā brīdī tu nevis atdzīvini to pašu cigāru — tu smēķē tā sliktāku versiju.
Pastāvīgas degšanas problēmas, kas atkal un atkal liek atgriezties pie šķiltavām, nevis viena godīga pauze, parasti liecina par citu, izpētes vērtu iemeslu — tas aprakstīts materiālā biežākās cigāru degšanas un vilkmes problēmas.
Kāda ir etiķete attiecībā uz dūmiem?
Retrohalācija — dūmu izpūšana pa degunu, kas aktivizē retronazālo ožu un uzņem garšas nianses, kuras vienkārša izdveša palaiž garām — ir tehnika, ne izrāde publikai. Dari to tikai un vienkārši, un tas pārējiem pie galda ir gandrīz nemanāms; ar teatrālu žestu tas izskatās pēc izrādīšanās, ne garšas baudīšanas. Kā un kāpēc tas patiesībā darbojas, aprakstīts materiālā kas ir cigāra retrohalācija.
Vienkāršāka pieklājības norma saistīta ar to, kurp dūmi virzās. Izdvesi uz augšu un sāņus, nevis pāri galdam, ārpus telpām seko, kurp vējš tos nes, un neaizsmacini kādu, kam cigāra nav. Tam nav vajadzīgi kaut kādi cigāriem specifiski noteikumi — pietiek ar parastajiem, piemērotiem bez izņēmumiem.
Kur atlikts cigārs faktiski jānovieto starp pievilkumiem?
Ne balansējot uz glāzes malas vai galda kanta, ne turot iesprauztu zobos desmit minūtes, kamēr sarunājas. Pelnutrauks ar īstu iedobumu ļauj pēdai atrasties nedaudz paceltai, lai kvēle nesaspiestos pret trauku un pati nenodzistu pirms laika. Nolikts lit cigārs guļus uz cietas virsmas mēdz radīt to pašu efektu — kvēle vienā pusē zaudē gaisa piekļuvi, un degšana sāk sagriezties šķībi, kas nav saistīts ar to, kā cigārs bija aizdedzināts.
Turēšana mutē nepārtraukti rada līdzīgas problēmas lēnāku variantu. Pastāvīga rokturēšana un košļāšana mīkstina cepurīti, un mīkstināta cepurīte plaisā, nevis nogriežas tīri, kas vēlāk izpaužas kā plēdošs apvalks tieši vietā, kur tiek vilkts dūms.
Kā šīs kļūdas izskatās vienuviet?
| Ieradums | Kāpēc tas ir problēma | Labāks risinājums |
|---|---|---|
| Aizdegšanās no kāda cita kvēles | Karstāka, nevienmērīga siltuma pārnese; var piemaisīt cita cigāra garšu pirmajos pievilkumos | Izmanto liesmu — savas vai aizgūtas šķiltavas |
| Pelnu nokratīšana ar rāvienu | Pelni ieplīst nevienmērīgi un satricina zem tiem esošo kvēli | Vieglītiņām paripini to pret pelnutrauka malu |
| Cigāra izdzēšana | Satīts cigārs gruzd, nevis izdziest tīri, un smaka pie tam ir daudz nepatīkamāka | Nolieciet to, un ļaujiet nodzist pašam |
| Atkārtota aizdegšana pēc vairākām stundām | Tabaka uzsūkusi mitrumu un noturīgu dūmu smaku; garša atgriežas plakana un rūgta | Aizdedziniet atkārtoti dažu minūšu laikā, vai atlaidiet to |
| Balansēšana uz malas vai galda kanta | Nevienmērīgi pārtrauc gaisa piekļuvi kvēlei; degšana sagriežas šķībi | Izmantojiet tam paredzēto pelnutrauka iedobumu |
Ja tu jebkādā veidā fiksē to, ko smēķē, brīdis, kad izlemj apstāties — trešdaļā vai gluži beigās — ir vērts pierakstīt līdzās savam vērtējumam. Tas bieži ir godīgāka norāde par maisījumu nekā tā izsmēķēšana līdz galam tikai pienākuma pēc, un daļēji tāpēc Paradigm degustāciju žurnāls uzskata pusē pabeigtu ierakstu par tikpat vērtīgu kā pilnu.
Īsumā
- Aizdedzini no liesmas, nevis no cita cigāra kvēles — tā ir karstāka un var piemaisīt garšu.
- Noripini pelnus pret pelnutrauka malu, nevis nokrati ar rāvienu; nedaudz atlikušu pelnu pat palīdz degšanai.
- Ļauj cigāram nodzist pelnutraukā pašam, nevis izdzēs to kā cigareti.
- Atkārtota aizdegšana dažu minūšu laikā ir normāla; pēc stundas vai ilgāk tā parasti garšo sliktāk, nekā ir vērts.
- Novieto degošu cigāru pelnutrauka iedobumā, nevis balansējot uz malas vai iespraustu zobos.