Vai cigāri sabojājas vai zaudē derīgumu?
Cigāriem nav fiksēta derīguma termiņa, taču tie nav arī mūžīgi. Uzglabāts stabilā mitrumā, cigārs var nogatavoties gadiem ilgi un bieži vien kļūst arvien labāks. Ja tas ir pārāk sauss, tas dažu nedēļu laikā kļūst trausls un rūgts, un šis bojājums pilnībā neizzūd pat pēc atkārtotas mitrināšanas.
Vai cigāriem tiešām ir derīguma termiņš?
Nē, ne tādā nozīmē kā iepakotai pārtikai. Uz tiem nav norādīts datums, nav juridiski noteikta derīguma laika un nav vienota brīža, kad cigārs pāriet no laba uz sliktu. Tabaka ir organisks, higroskopisks materiāls, kas nemitīgi uzsūc vai atbrīvo mitrumu atkarībā no apkārtējā gaisa, un tā stāvokli nosaka nevis tas, cik ilgi tas glabāts, bet gan tas, kā tas ticis uzglabāts.
Tas ir cits bojāšanās mehānisms nekā pārtikas sabojāšanās. Cigārs nesatrūd tā, kā to dara svaiga pārtika, jo ražošanas procesā tas tiek kalts, fermentēts un žāvēts tieši ar mērķi panākt ilgstošu stabilitāti. Tam, kam tas nespēj pretoties, ir slikta uzglabāšana — pārāk sauss, pārāk mitrs vai pārāk nestabils gaiss, vai spēcīgu ārēju smaku iedarbība. Laiks pats par sevi maz ietekmē cigāru, kas tiek glabāts stabilā vidē. Taču laiks kopā ar nepareiziem apstākļiem ietekmē to ļoti stipri.
Kas tad īsti notiek ar cigāru, kad tas labi nogatavojas?
Stabilā vidē nogatavināšana ir lēns ķīmisks process, nevis pasīva parādība. Lapa turpina fermentēties ļoti zemā intensitātē, asās nianses kļūst maigākas, un eļļas, kas nes garšu un aromātu, iegūst laiku, lai apvienotos, nevis paliktu atsevišķos, asos slāņos. Cigāri, kuri jaunībā bijuši nedaudz amonjakaini vai vienveidīgi, pēc gada vai ilgākas nogatavināšanas bieži kļūst maigāki un iegūst lielāku komplicētību.
Viena redzama šī procesa pazīme ir plūme (plume) — smalks, pulverveida balti pelēks apsnigums, kas var parādīties uz apvalka, eļļām mēnešu gaitā migrējot uz virsmu netraucētā uzglabāšanā. To bieži sajauc ar bojājumu, taču patiesībā tā drīzāk ir veselīgas nogatavināšanas pazīme, nevis problēma. Skatiet, kā atšķirt plūmi no īstas pelējuma, ja neesat pārliecināts, ko redzat.
Tomēr nogatavināšanai nav neierobežotu robežu. Lielākā daļa jēgpilno izmaiņu notiek pirmajos vienā līdz trīs gados. Pēc tam process ievērojami palēninās, un ļoti veci cigāri — ne gadus, bet gan desmitgades veci — laika gaitā var kļūt drīzāk pieplacināti, nekā turpināt uzlaboties, taču tas ir cits jautājums nekā tas, vai tie ir bojāti.
Kas notiek, kad cigārs izžūst?
Zem aptuveni 62% relatīvā mitruma cigārs sāk zaudēt mitrumu ātrāk, nekā spēj to noturēt. Apvalka lapa, kas jau tā ir plāna un trausla, pirmā zaudē elastību un kļūst pietiekami trausla, lai ieplaisātu, kad cigāru paņem rokā vai pagrieza starp pirkstiem. Iekšpusē tā pati izžūšana samazina eļļu daudzumu, kas nes garšu dūmos, tāpēc sauss cigārs mēdz degt karstāk un ātrāk nekā vajadzētu, radot asāku, kodīgāku dūmu ar mazāk no tās garšas, ap kuru bija veidots maisījums.
Tas ir patiesi cits bojājuma veids nekā pārmērīga mitrināšana, un šos divus stāvokļus bieži sajauc. Sauss cigārs ir viegls, papīram līdzīgs, un, viegli saspiežot, tas drīzāk plaisā, nevis iespiežas. Tas bieži deg taisnā, ātrā līnijā ar plānu, pelēku pelnu, nevis notur cietu, vienmērīgu pelnu. Neko no tā nevar novērst dūmošanas laikā. Kad jūs to pamanāt jau iedegtu, cigārs jau ir pateicis visu, ko tas grasījās pateikt.
Vai izžuvušu cigāru tiešām var atkal samitrināt?
Dažreiz, un tikai daļēji. Ja cigāru pamanāt agri — nedaudz sausu, nevis jau ieplaisājušu un drupošu —, mitruma pakāpenisks palielinājums nedēļas vai divu laikā, nevis vienā naktī, var atgriezt daļu no tā struktūras un smēķējamības. Galvenais vārds ir "pakāpeniski": ja pilnīgi sausu cigāru uzreiz ieliek 70% relatīvā mitrumā, apvalks uzbriest ātrāk nekā tam apakšā esošā pildviela, un cigārs saplaisā.
Tas, kas neatgriežas, ir jau zaudētā garša. Daudzi aromātiskie savienojumi, kurus veido labi nogatavināts cigārs, ir gaistoši. Tie iztvaiko, tiklīdz izžūst eļļas, kas tos satur, un lapas atkārtota mitrināšana tos neatgriež atpakaļ. Atkārtoti samitrinātu cigāru parasti var vēl smēķēt, negūstot rūgtu garšu, taču tam parasti ir plakanāka un mazāk komplicēta garša, nekā tam būtu, ja tas nekad nebūtu izžuvis. Uztveriet atkārtotu mitrināšanu kā bojājumu ierobežošanu, nevis kā "atiestatīšanas" pogu.
Vai cigārs var sabojāties arī no pārmērīga mitruma?
Jā, un šis bojāšanās veids, iespējams, ir vēl sliktāks, jo tas vispār nav atgriezenisks, tiklīdz iemetusies pelējums. Pastāvīgi augsts mitrums — virs aptuveni 72–75% relatīvā mitruma ilgstošā laika periodā — rada apstākļus, kuros var augt pelējums, apvalks var kļūt mīksts vai porains, un iedegts cigārs var sākt "tunelēties" — degt pa vidu, kamēr ārējā lapa nepadodas degšanai. Nekas no tā netiek novērsts, vienkārši pēc tam izžāvējot humidoru.
Praktiskais mērķis, pie kura nonāk lielākā daļa smēķētāju, ir šaurāka josla nekā jebkura no galējībām — skatiet, kādam mitrumam un temperatūrai patiesībā jābūt humidorā, lai uzzinātu diapazonu un to, kāpēc tas ir svarīgi. Pareizi rādošs higrometrs ir tas, kas vispār padara to visu sasniedzamu — ierīce, kas nomaldījusies pat par dažiem procentpunktiem, var likt jums mēnešiem ilgi pārliecinoši par- vai nepietiekami mitrināt cigārus. Ir vērts pārbaudīt, kā kalibrēt humidora higrometru, ja neesat to darījis kādu laiku, vai apskatīties pieslēgtu sensoru, ja vēlaties mitruma novirzi noķert automātiski, nevis pamanīt to pēc fakta.
Kā es varu noteikt, vai uzglabāts cigārs joprojām ir labs, pirms to aizdedzinu?
Daži pārbaudes soļi aizņem tikai dažas sekundes un ļauj atklāt lielāko daļu problēmu, pirms tās izmaksā jums zaudētu smēķēšanas reizi:
- Viegli saspiediet cigāru gareniski. Tam vajadzētu nedaudz padoties un atgriezties sākotnējā formā. Ja tas vispār nepadodas, tas liecina par izžūšanu; porains, mīksts sajūtums liecina par pārmērīgu mitrumu.
- Apskatiet apvalku. Plaisas, plīsumi vai blāvs, papīram līdzīgs izskats norāda uz sausumu. Mīksti, mainījuši krāsu vai pūkaini plankumi norāda uz pretējo.
- Paosti. Labi uzglabāts cigārs smaržo pēc tabakas. Sasmakusi, mitra pagraba smaka nozīmē pelējumu, nevis nogatavināšanos — to nedrīkst smēķēt.
- Pārbaudiet kāju (galu, kas tiek aizdedzināts). Redzams eļļas spīdums ir samērā labs veselības rādītājs; sausa, matēta kāja bieži sakrīt ar sausu apvalku.
Šeit ir īss kopsavilkums par to, ko parasti nozīmē katrs simptoms un vai to var labot:
| Simptoms | Iespējamais cēlonis | Vai atgriezenisks? |
|---|---|---|
| Plaisā vai drūp, saņemot rokā | Hroniska nepietiekama mitrināšana | Nē — pati lapa ir saplēsta; atkārtota mitrināšana neatjaunos struktūru |
| Ātra, karsta, rūgta degšana | Nepietiekama mitrināšana | Daļēji — lēna atkārtota mitrināšana var atjaunot daļu no līdzsvara, bet ne zaudēto garšu |
| Smalks, balti pelēks pulveris, kas viegli noberžas | Plūme — veselīgas ilgtermiņa nogatavināšanas pazīme | Vispār nav bojājums |
| Zilganzaļi vai pūkaini plankumi, sasmakusi smaka | Pelējums no ilgstošas pārmērīgas mitrināšanas | Nē — cigārs ir jāizmet |
| Mīksts, porains sajūtums; nevienmērīga "tunelēšanās" degšana pēc aizdedzināšanas | Hroniska pārmērīga mitrināšana | Daļēji uzglabāšanas ziņā; nevis tad, kad tas jau tunelējas dūmošanas laikā |
| Plakana, blāva garša pēc daudziem gadiem citādi stabilā uzglabāšanā | Ilgtermiņa pārnogatavināšanās | Nē — tā ir lēna pagrimšana, nevis kļūda |
Ja glabājat cigārus pietiekami ilgi, lai tam būtu nozīme, datēts pieraksts par to, kad katrs no tiem nonācis uzglabāšanā, ir uzticamāks nekā atmiņa. Tieši šādām detaļām paredzēts degustācijas žurnāls, tostarp tas, kas iebūvēts Paradigm — lai vēlāk jums nebūtu jāminas.
Īsumā
- Cigāriem nav derīguma termiņa — to stāvokli nosaka uzglabāšana, nevis laiks.
- Stabils mitrums ļauj cigāram gadiem ilgi maigi nogatavoties, bieži vien to uzlabojot.
- Izžūšana lielākoties ir neatgriezeniska — apvalka struktūra un zaudētās aromātiskās eļļas neatgriežas.
- Pārmērīga mitrināšana īstermiņā ir vēl sliktāka, jo, tiklīdz iemetusies pelējums, cigārs ir jāizmet.
- Kalibrēts higrometrs un mērķa mitruma josla novērš gandrīz visus šeit aprakstītos gadījumus.